Ko cilvēks iegūst mācoties?

 

Vienā teikumā: padziļinātas zināšanas, transformējošas prakses, atbildes uz visiem jautājumiem.

 

Padziļināti:

 

• Sapratni par to, kāpēc vispār dzīvē rodas problēmas, kas regulāri atkārtojas, kāpēc dvēseles dziļumos ir neapmierinātība ar sasniegto, iekšējais nemiers, tukšums un neziņa.

 

Tas ir pats svarīgākais, lai transformācija sāktos. Apstāties, saprast, konstatēt problēmu, lai sāktu ar to strādāt. Mērķtiecīgi, ar zināšanām un mīlestību.

 

• Cilvēkam rodas izpratne par to, kāpēc no savām problēmām nevar tikt vaļā domājot labas domas, darot skaistus darbus, no visas sirds palīdzot citiem, vai veicot daudzas labas, iedvesmojošas prakses.

 

Lielākā daļa cilvēku, kuri mani atrod un sāk mācīties ir tieši tādi. Labsirdīgi, gaiši, talantīgi, ar dažādām spējām, mīlestības pilni. Diemžēl, katram ir savas problēmas, kas neatkāpjas un neļauj sasniegt to, ko viņi ir pelnījuši – prieku, laimi, gandarījumu un mīlestību.

 

• Cilvēks uzzina un saprot to, kāpēc dažādas, mūsdienu radītas, tehnikas un prakses nedarbojas tā, kā domāts un arī to, kāpēc esošais rezultāts pēc kāda laika pazūd un atpakaļ atgriežas gan mazvērtības sajūta, gan bailes, gan destruktīvās domas.

​​

Piemērs: Cilvēks ir iemācījies apslāpēt savu iekšējo trauksmi, nekontrolējamās dusmas vai bailes bet, saskaroties ar ikdienas situācijām, tas viss tomēr nedarbojas un kļūst vēl sliktāk nekā tas bija agrāk. Kaut arī mācoties likās, ka viss darbojas.

 

Cits piemērs: Cilvēks grib apgūt jaudīgas, ļoti, ļoti vajadzīgas prasmes: viņš grib veidot savu ideālo publisko tēlu, attīstīt savu personīgo zīmolu un grib apgūt runas mākslu. Cilvēks ir pārliecības pilns.Mācoties, viņš jūtas iedvesmots un laimīgs. Viņam viss izdodas! Taču, pēc mācībām, kad jāsāk pielietot iegūtās zināšanas dzīvē, viņš saprot, ka kaut kas dziļi iekšienē pretojas, atkal parādās bailes, atgriežas nepārliecinātība par sevi, par savu mērķi… arī runas māksla neizdodas kā gribētos…

 

• Zināšanas par to, cik noteicoša un svarīga loma cilvēka dzīves veidošanā ir domām, kas veido atbilstošus egregorus. Apgūst prakses kā mainīt savas destruktīvās domas, vecos domāšanas modeļus. Kā atbrīvoties no destruktīvajiem domu egregoriem un kā apzināti radīt jaunus, pozitīvus, uz laimi, mīlestību un bagātābu visā.

 

Bez šīm zināšanām cilvēks pats sev rada problēmas un destruktīvo karmu – no rīta līdz vakaram domājot par savām problēmām.

 

• Cilvēki saprot un izbauda to, ko nozīmē strādāt pa vecam, ar senajām enerģijām un, ko nozīmē, strādāt ar Jauno Enerģiju spēku, ātrumu un iespējām.

 

Strādājot ar Jaunajām Enerģijām visas prakses darbojas daudz ātrāk, jaudīgāk, precīzāk un noturīgāk (gan senās, gan mūsdienu radītās).

 

• Mācoties cilvēks gūst skaidrību par sevi, savu dzīvi, par to, kā mainīt to, kas neapmierina, traucē vai sāpina un, kā manifestēt un īstenot savus sapņus, mērķus, projektus tā, lai tie realizētos kā sākotnēji iecerēts.

 

Lai notiktu patiesa, pozitīva, uz attīstību vērsta transformācija, visos līmeņos, gan cilvēkā pašā, gan dzīvē kopumā, ir jāstrādā tikai ar sevi. Jo dziļākas zināšanas cilvēks iegūst, jo spēcīgākas prakses viņš veic – jo ātrāk ir jūtams rezultāts.

 

• Apgūstot un pielietojot ikdienā Dzīves transformācijas pamatus, cilvēks var sasniegt savu Akmes stāvokli (augstāko attīstības punktu), kas viņa dzīvē ļauj sasniegt un izbaudīt savu augstāko attīstības līmeni, pilnvērtīgu pašrealizāciju un savu radošo potenciālu.

 

Katrs domājošs cilvēks, savas dzīves laikā, cenšas realizēt un sasniegt savu ideālo dzīvesveidu. To var izdarīt tikai tad, kad cilvēks strādā ar sevi, attīsta, pilnveido un izglīto sevi gan profesionāli, savā izvēlētajā profesijā, gan pilnveidojot, līdz pat augstākajam attīstības līmenim, savas garīgās spējas, zināšanas un prakses, kas ir pamatā visam, kas notiek cilvēka dzīvē.